10 labākās Disneja filmas, kuru pamatā ir publiskie stāsti

Kad kaut kas nonāk publiskajā īpašumā, tas bieži kļūst par mērķi, ko filmu veidotāji var sagrābt un pielāgot, kā viņi uzskata par vajadzīgu. Ievērojams piemērs tika nomests 2023. gadā ar Vinnijs Pūks: Asinis un medus , šausmu festivāls, kurā izmantoti tādi varoņi kā Vinnijs, Sivēns un citas iemīļotas bērnības ikonas no A. A. Milna. Tā ir mūsdienu tendence filmu veidotājiem izmantot iespējas, kas nav aizsargātas ar autortiesībām.

Autortiesību likumi daudzējādā ziņā aizsargā mākslinieku un viņa intelektuālo īpašumu, neļaujot plašsaziņas līdzekļiem sagrābt vai atkārtoti izmantot bez atļaujas. Taču intelektuālā īpašuma likumi, tostarp autortiesības un preču zīmes, nav saistīti ar kaut ko visu mūžību. Kad autortiesības beidzas, bieži vien 95 gadus pēc publicēšanas vai 70 gadus pēc autora nāves, projekts ir publiski pieejams, proti, tas pieder sabiedrībai. Disney ir garš šo filmu saraksts. Daži pat radās no publiski pieejamiem stāstiem.

10 Dievmātes katedrāles kupris

Dievmātes katedrāles kupris ir iedvesmots un brīvi balstīts uz Viktora Igo tāda paša nosaukuma franču gotiskā romāna, kas tika izdots 1831. gadā. Tāpat kā Disneja filma, Kuprītis seko stāstam par Kvazimodo, Parīzes Dievmātes katedrāles zvanu zvanītāju, kurš ir iemīlējies skaistajā Esmeraldā, romu sievietē, kuru ticības dēļ vajāja arhidiakons Klods Frollo. The Sākotnējais stāsts ir daudz tumšāks nekā Disneja stāsts versija, bet tās pamats ir neticams.

Lielākā daļa Viktora Igo stāstu ir publiski pieejami Dievmātes katedrāles kupris ir jau apmēram simts gadus. Tās slavenākā filma, kas nav Disney filma, tika izlaista 1923. gadā Universal Monsters laikmetā, un Kvazimodo lomā piedalījās ikoniskais Lons Čeinijs. Sākotnējais stāsts un filmas bija publiski pieejami darbi, pirms Disnejs to izvēlējās 1996. gada mūziklam.

misisipi dubļu alus spirta saturs

9 Pīters Pens

Disneja Pīters Pens ir viens no visu laiku pazīstamākajiem un lasītākajiem stāstiem, kuru adaptāciju skaits ir samazinājies jau 2023. gadā. 1953. gada filma seko Vendijai Dārlingai un viņas diviem jaunajiem brāļiem, kā maģisks zēns ielido viņu istabā un aizved viņus uz Neverlandi ar solījumu nekad nepieaug. Tas nāk no 1911. gadā izdotā Dž. M. Barija romāna ar tādu pašu nosaukumu.

Pīters Pens autortiesību statuss ir bēdīgi sarežģītāks nekā autortiesību statuss Dievmātes katedrāles kupris pāris iemeslu dēļ. Pirmkārt, romāns un luga šķīrās gadiem, un pēdējā tika publicēta 1928. gadā. ASV Barija grāmata, tāpat kā tās varoņi, ir publiski pieejama, taču Apvienotajā Karalistē tika pieņemti īpaši tiesību akti. Pīters Pens autortiesības uz nenoteiktu laiku. Tomēr Disneja stāstu adaptēja ilgi pirms tā autortiesību termiņa beigām, un viņiem bija jāsaņem atļauja uzņemt 1953. gada filmu.

8 Alise brīnumzemē

Disneja Alise brīnumzemē saknes ir romānā Alises piedzīvojumi Brīnumzemē , ko izdeva Lūiss Kerols 1865. gadā. Tie ir līdzīgi, bez atklāti tumša tēmas, kas varētu kļūt par Disneja iespaidu. Visas versijas, ieskaitot Tima Bērtona tiešraides filma , sekojiet jaunajai Alisei, kura nokrīt truša bedrē, vedot uz trakulīgu pasauli, kas piepildīta ar runājošiem dzīvniekiem un jūtīgām pokera kārtīm, kā arī citām ekscentriskām būtnēm.

Alises piedzīvojumi Brīnumzemē krita 1865. gadā, un Kerols nomira 1898. gadā, kas ļāva stāstam nonākt publiskajā īpašumā 1907. gadā. Tomēr liela problēma radās ar sera Džona Tenniela ilustrācijām, kuras aizsargā autortiesību likumi. Tādējādi Disnejs bez problēmām varēja pielāgot savu stāsta versiju un arī to izdarīja. Tomēr 1938. gadā viņš gribēja izveidot animācijas versiju, kas atbilst stāstam. Tātad viņš iegādājās tiesības uz oriģinālajām ilustrācijām, saglabājot animācijas stilu autentisku.

7 Princese un varde

Princese un varde ir ļoti iemīļota Disneja filma un revolucionāra kā pirmā Disneja animācijas filma, kurā uzmanības centrā ir melnādainie varoņi . Filmas darbība risinās 20. gadsimta 20. gadu Ņūorleānā un seko jaunajai Tiānai, kuras sapnis ir iegūt restorānu, lai nejauši kļūtu par vardi un iemīlētu princi vardes formā. Stāsta vardes un honorāru aspekti smeļas iedvesmu Varžu princis , brāļu Grimmu pasaka.

Varžu princis , tāpat kā daudzām pasakām, ir sarežģīta vēsture ar neskaidru izcelsmi. Brāļi Grimi bija bēdīgi slaveni ar tradicionālo stāstu kataloģizēšanu. Varžu princis bija daļa no viņu pirmā izdevuma Sadzīves stāsti , kas tika publicēta 1812. gadā, padarot to versiju publiski pieejamu un bez maksas, ko Disney var iegūt.

6 Džungļu grāmata

Disneja 1967. gada klasika, Džungļu grāmata , ir ļoti skaidri balstīts uz 1894. gadā izdoto Radjarda Kiplinga grāmatu ar tādu pašu nosaukumu. Abi seko stāstam par jauno Mowgli un viņa džungļu ģimeni, tostarp draudzīgo lāci Balo un citiem.

kona longboard pārskats

Volta Disneja interese par Kiplinga stāstiem aizsākās 20. gadsimta 30. gados, taču toreiz tie nebija publiski pieejami. Tomēr režisors Aleksandrs Korda izveidoja tiešraides adaptāciju un ļāva Disnejam iegūt tiesības. Pēc dažām izmaiņām, lai stāsts būtu ģimenei draudzīgs, Disney veiksmīgi izveidoja Džungļu grāmata.

5 Guļošā skaistule

Guļošā skaistule ir Disneja klasiskais 1959. gada stāsts, kurā attēlota princese Aurora, kuru ļaunais Ļaunprātīgais nolādējis. Tas ir labi zināms un pamatstāsts, ko iedvesmojuši daži veci stāsti, tostarp brāļu Grimmu versija.

The Guļošā skaistule pasaka, Mazā Brier Roze , ir daļa no Sadzīves stāsti Lielākā daļa oriģinālo stāstu, tostarp Grimma versija, jau ilgu laiku ir bijuši publiski pieejami. Tātad, Disney nebija daudz problēmu pielāgot stāstu, ko fani zina šodien.

4 Mazā nāriņa

Mazā nāriņa ir viena no plašāk zināmajām Disneja filmām, kuras animācijas filma tika izlaista 1989. gadā un tiešraide 2023. gadā ar Hallu Beiliju kā Arielu . Katra adaptācija seko vienam un tam pašam stāstam par to, kā nāra Ariela iemīlas cilvēka princī Ērikā un noslēdz darījumu ar Ursulu, jūras raganu uz kājām. Bet, protams, sākotnējais stāsts ir daudz tumšāks.

klaunu kurpes apiņu kājas

Mazā nāriņa nāk no Hansa Kristiana Andersena stāsta ar tādu pašu nosaukumu, kas publicēts 1837. gadā. Tam ir tāds pats sižets kā Disneja filmai, taču tas ir daudz tumšāks, tāpat kā lielākajai daļai Disneja oriģinālu. Tomēr stāsts kļuva publiski pieejams gadu desmitiem pirms 1989. gada filmas, tāpēc nekādi šķēršļi neliedza Disnejam to uzņemt.

3 Skaistule un briesmonis

Disneja Skaistule un briesmonis seko stāstam par ciema meiteni Bellu un zvēru, nolādēto princi. Stāsts būtībā seko tam, kā Belle iemīlas zvērā un liek viņam nolaist sienas, lai lauztu lāstu. Animācijas versiju ir iemīļojuši gan Disneja fani, gan kritiķi, un Rotten Tomatoes to izmanto 93 procenti.

Skaistule un briesmonis saknes meklējamas viena un tā paša romāna divās versijās, no kurām pirmā bija Gabriela Sūzana Barbo de Vilnēva 1740. gadā. Taču vislielāko saikni 1756. gadā publicēja Žanna-Marija Leprinsa de Bomona. Disnejs saglabāja to pašu ideju, bet rediģēja stāstu ģimenei draudzīgam objektīvam. Viņi to izdarīja bez problēmām, jo ​​franču romāni bija publiski pieejami ilgi pirms 1991. gada filmas.

2 Sniegbaltīte un septiņi rūķīši

Sniegbaltīte ir viena no revolucionārākajām filmām Disneja filmogrāfijā, jo īpaši tāpēc, ka tā bija Volta Disneja studijas pirmā pilnmetrāžas filma. 1937. gada filma Sniegbaltīte un septiņi rūķīši seko titulētā meitene un viņas septiņi glābēji, kuru mērķis ir viņas pamāte, Ļaunā karaliene. Tas ir labi zināms un ļoti iemīļots stāsts, kas daudzkārt pārlasīts, tostarp gaidāmais, pretrunīgi vērtētā tiešraides versija ar Reičelu Zelgeri galvenajā lomā.

Nepārsteidzoši, Sniegbaltīte arī nāk no brāļu Grimmu stāsta, kas ir ievērojami tumšāks nekā Disneja versija. Tās saknes meklējamas ģermāņu pasakā, kuru 1812. gadā kataloģizēja brāļi Grimmi un kas iekļauta kā Pasaka 53 . Sākotnējā versija ir publiski pieejama un tā bija pirms Disneja versijas. Taču pat Disneja oriģinālā versija drīz zaudēs autortiesību aizsardzību, jo nākamās desmitgades laikā pirmā Disneja princese sasniegs simts gadu vecumu.

1 Pelnrušķīte

Disneja Pelnrušķīte , izdots 1950. gadā, seko stāstam par jaunu meiteni ar ļaunu pamāti un šausmīgu mājas dzīvi. Pelnrušķītei, kas tiek turēta kā mājkalpotāja un lupatām, nav izredžu doties uz prinča balli, līdz viņa satiks savu pasaku krustmāti, kura izpilda viņas vēlmes līdz pusnaktij. Būtībā tā ir pasaka, kas sena kā laiks.

Pelnrušķīte ir viens no visvairāk lasītajiem stāstiem, kas jebkad rakstīti, un versijas ir datētas ar vairāk nekā divus tūkstošus gadu. Ir versijas Senajā Grieķijā, Senajā Ķīnā, Ēģiptē un daudzās citās kultūrās. Bet, protams, to pacēla arī brāļi Grimi. Lielākajai daļai versiju ir tāds pats pamatstāsts; Disney tikko padarīja to ģimenei draudzīgu. Stāsta unikālās vēstures dēļ Disnejs varēja izvēlēties jebkuru stāsta versiju, un tā būtu godīga spēle un publiska īpašums.